saldums
saldums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → salds1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMedus saldums.
- Medus saldums.
- Ogu un augļu saldumu nosaka glikoze (vīnogu cukurs), fruktoze (augļu cukurs) un saharoze (biešu cukurs).
- Saharīns ir saldāks par biešu cukuru, bet tā saldumam ir metāliska piegarša.
- ..jau atkal ar sulu saldumu pielīst bērza stumbrā ik plaisa..
2.parasti dsk. Konditorejas izstrādājumi ar lielu saldvielu saturu.
PiemēriIeraudzījusi pa ceļam saldumu veikalu, Silvija lūdza.. nopirkt.. šokolādes tāfeli ar riekstiem.
- Ieraudzījusi pa ceļam saldumu veikalu, Silvija lūdza.. nopirkt.. šokolādes tāfeli ar riekstiem.
- Viņš bija ļoti kārs uz saldumiem, šis vecīgais vīrs. Vesels šķīvis ar ābolkūkām, Aleksandra kūkām, krējuma pūpēžiem un dažādiem saldiem cepumiem tikko varēja apmierināt viņa ēstgribu.
3.Vispārināta īpašība → salds2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriZiedu smaržas saldums.
- Ziedu smaržas saldums.
4.Vispārināta īpašība → salds3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..sevis pārvarēšanā ir kāds īpašs saldums, pat prieks.
- ..sevis pārvarēšanā ir kāds īpašs saldums, pat prieks.
- Viņas lūpām ir vilinošs saldums..
- Atriebības saldums izvējoja kā dūmi..
5.Vispārināta īpašība → salds4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMelodijas saldums.
- Melodijas saldums.
Avoti: 7-1. sējums