atkala
atkala -as, s.; parasti vsk.
1.Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam.
PiemēriNereti zemes un dažādu ķermeņu virspusē rodas nogulums gludas, caurspīdīgas ledus kārtas veidā, ko galvenokārt novēro vēja pusē. Šo parādību sauc par atkalu jeb apledojumu..
1.1.Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu.
Piemēri..vējainā rītā, liepām kailos zarus nikni šmīkstinot un saltai atkalai līņājot, uzsēdināja veco Maldavu zirņu maisu vezumā un nošķūtēja uz Jelgavu.
2.Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
PiemēriSpēji uznākusi atkala ceļu padarīja glumu, un mūsu direktora vecā «Pobeda» tikai ar grūtībām vilkās uz priekšu cauri negantam lietum, kas brīžiem vērtās putenī.
Avoti: 1. sējums