Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
neglītums
neglītums -a, v.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neglīts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUn ko gan tik nesmukam skuķim palīdzēja skaisti mati? Viņu dēļ neglītums tikai vēl vairāk dūrās acīs.
  • Un ko gan tik nesmukam skuķim palīdzēja skaisti mati? Viņu dēļ neglītums tikai vēl vairāk dūrās acīs.
  • ..viņu pārlieku kautrīgu varēja darīt diezgan neglītā seja, bet kurš vīrietis tad neglītuma dēļ paliek neapprecēts?
  • Trieciens pa degunu pusaudža gados tam sakropļo seju uz visu mūžu, un viņš pastāvīgi pārdzīvo savu neglītumu.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neglīts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkaidrīte, protams, aizvien zināja, ka viņas māja.. nepavisam nav skaista. Bet nekad viņa šo neglītumu nebija skatījusi tik atkailinātu..
  • Skaidrīte, protams, aizvien zināja, ka viņas māja.. nepavisam nav skaista. Bet nekad viņa šo neglītumu nebija skatījusi tik atkailinātu..
  • Mēness gaisma bija saudzīga, tā neatklāja Oskara mitekļa nožēlojamo neglītumu..
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → neglīts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRīcības neglītums.
  • Rīcības neglītums.
4.Bojājums, vaina.
Piemēri..Emīls Kalns nevarēja atrast.. receptes un zāles pret savu nedabīgo riebumu, kādu tam radīja cilvēku sīkie miesas neglītumi - blaugznas, strutas acīs, miežu graudi, kākšļi..
  • ..Emīls Kalns nevarēja atrast.. receptes un zāles pret savu nedabīgo riebumu, kādu tam radīja cilvēku sīkie miesas neglītumi - blaugznas, strutas acīs, miežu graudi, kākšļi..
Avoti: 5. sējums