negausis
negausis -ša, v.
negause -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriKlusēdams lādu sevi par alkatību, jo.. tā arī izdzēru pudeli tukšu. Būtu, negausis, atstājis vismaz divus malkus - Indulim un sev!
- Klusēdams lādu sevi par alkatību, jo.. tā arī izdzēru pudeli tukšu. Būtu, negausis, atstājis vismaz divus malkus - Indulim un sev!
- «Tprr, negausi!» māsa saraustīja aiz pavadas zirgu, kas nevarēja nociesties nepakampis dadža galviņu klētspriekšā.
- sal. Divas cūkas un kaujamais ruksis ēda kā negauši.
- sal. Koki, krūmi, zāle, labība dzēra ūdeni kā negauši un tūdaļ redzami atspirga.
- pārn. ..Olavs visā savā dzīvē bijis negausis - kad strādā, tad strādā par trim zirgiem, ja sametas,.. tad tūlīt pār ilksi un dzer.. trīs mucas vienā iestiepienā.
2.Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
Piemēri«Ko jūs, negauši, darīsiet ar tik daudz sēklām?» Karīna čukst..
- «Ko jūs, negauši, darīsiet ar tik daudz sēklām?» Karīna čukst..
- Ja pasaka tev piedāvā divas pūra lādes, tad zini - tikai negause mātesmeita var ņemt lielāko..
- sal. Viņš grābj iespaidus kā negausis, riekšavām, liekšķerēm, lai vēlāk vienatnē visu atkal pārcilātu, lēnītiņām, bez steigas..
2.1.Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
Avoti: 5. sējums