negausis
negausis -ša, v.
negause -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriKlusēdams lādu sevi par alkatību, jo.. tā arī izdzēru pudeli tukšu. Būtu, negausis, atstājis vismaz divus malkus - Indulim un sev!
2.Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
Piemēri«Ko jūs, negauši, darīsiet ar tik daudz sēklām?» Karīna čukst..
2.1.Cilvēks, kam ir nepiepildāmas, neapmierināmas ilgas, vēlēšanās.
Avoti: 5. sējums