neglīts
neglīts -ais; s. -a, -ā
neglīti apst.
1.Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
Piemēri..Strazdienei tas Pēteris padevies ļoti neglīts, lielām lūpām, slimīgi padzeltens..
1.1.Tāds, kas ir nekārtīgi, nevīžīgi ģērbies.
Piemēri..tu viņu tādu neglītu, novārtījušos un izspūrušu nevēlies redzēt..
2.Tāds, kas neatbilst kādām estētiskām prasībām. Tāds, kas nav veidots rūpīgi, gaumīgi.
PiemēriNeglīts tērps.
2.1.Nepatīkams (par skaņu).
PiemēriReižu reizēm šo jauko troksni [putnu dziedāšanu] pārmāca pelēko strazdu neglītā stirkstoņa..
3.Tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām.
PiemēriNeglīta uzvedība.
3.1.Nepieklājīgs, arī rupjš.
Piemēri«Tev vajadzētu atmest šo aso toni. Ja tu pati dzirdētu, cik neglīti tas izklausās.»
Avoti: 5. sējums