neglābjams
neglābjams -ais; s. -a, -ā
neglābjami apst.
1.Nol. divd. → glābt.
2.Tāds, kam noteikti jānotiek, ko nav iespējams novērst (parasti par ko nevēlamu).
PiemēriNeglābjama nāve.
- Neglābjama nāve.
- Neglābjama nelaime.
- Neglābjami iznīkt.
- ..tauta savā gudrībā izprata, ka var pastāvēt tikai tas, kas attīstās. Kas beidz attīstīties, kas paliek uz vietas, tas nolemts neglābjamai bojā ejai.
- Bet aukstums ir tieši tas, kas bieži jo bieži aktivizē tos faktorus, kuri spēj nodarīt dzīvam organismam neglābjamu ļaunumu.
- Viņas acis reizēm dīvaini satumsa, it kā.. viņa stāvētu bezdibeņa malā un zinātu, ka neglābjami tajā jaiekrīt.
Avoti: 5. sējums