Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mezofils
mezofils -a, v.; parasti vsk.; bot.
Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
PiemēriKrokainums lapās ceļas no tā, ka lapas mezofils attīstās ātrāk par dzīslām, izliekdamies dzīslu tīklojumā uz āru.
Avoti: 5. sējums