Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salonisks
salonisks -ais; s. -a, -ā
saloniski apst.
1.novec. Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
PiemēriSaloniska greznība.
2.Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
PiemēriSaloniska pieklājība.
3.Tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 29. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu).
PiemēriSalonisks skaņdarbs.
Avoti: 7-1. sējums