uztūkt
uztūkt -tūkstu, -tūksti, -tūkst, pag. -tūku; intrans.
1.Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriSasistais celis uztūka.
- Sasistais celis uztūka.
- No asarām uztūkusi seja.
- Mazliet uztūcis vaigs.
- Artūram bija pārlauzta kāja. Tā bija stipri uztūkusi, un ap lūzuma vietu veidojās dīvaini, tumši sarkani plankumi.
- Un kas tās bija par rokām - lielas, kraupainas, mezglainiem pirkstiem, uztūkušām vēnām..
- Kreisās pakaļkājas nags [zirgam] bij karsts un naga kronis uztūcis.
- Cilvēki aiz bada uztūka.
1.1.pārn. Izspīlēties (piemēram, par portfeli, kabatu).
PiemēriViņam [tirgotājam] naudas maks uztūcis dūres lielumā.
- Viņam [tirgotājam] naudas maks uztūcis dūres lielumā.
- «Kas tev tajās kabatās? Tādas uztūkušas... Rādi šurp!»
Avoti: 8. sējums