drosme
drosme -es, s.; parasti vsk.
1.Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
PiemēriParādīt drosmi.
- Parādīt drosmi.
- Saņemt drosmi.
- Drosme atzīt savas kļūdas.
- Drosmes pretstats bailes.
- ..Krasts [frontinieks] izcēlās ar savu drosmi, kas bieži pārvērtās nāves nicināšanā.
- Meiteni pārņēma smags, sāpīgs mulsums. Nebija drosmes iet tālāk, tādēļ viņa klusiem, zaglīgiem soļiem bēga atpakaļ.
1.1.Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
Piemēri..Valdim patika arī Baltspārnīša [melnā mušķērāja] izveicība un drosme. Zvirbuļus, zīlītes viņš aizdzina katrā laikā no sava būra, labāk neklājās arī strazdam..
- ..Valdim patika arī Baltspārnīša [melnā mušķērāja] izveicība un drosme. Zvirbuļus, zīlītes viņš aizdzina katrā laikā no sava būra, labāk neklājās arī strazdam..
Avoti: 2. sējums