drosmīgs
drosmīgs -ais; s. -a, -ā
drosmīgi apst.
1.Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
PiemēriDrosmīgs cīnītājs.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriTas [ūdrs] ir.. drosmīgs zvēriņš. Nevarēdams.. izbēgt no suņiem, viņš uzsāk ar tiem niknu cīņu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme. Tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
PiemēriDrosmīga doma.
Avoti: 2. sējums