drosmīgs
drosmīgs -ais; s. -a, -ā
drosmīgi apst.
1.Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
PiemēriDrosmīgs cīnītājs.
- Drosmīgs cīnītājs.
- Izaudzināt drosmīgu dēlu.
- Viņa nemanot iznākusi no telts un stāv ugunskura gaismā tik apņēmīga un drosmīga, it kā nupat dotos kaujā par kādu lielu taisnību...
- Tiem vajag būt drosmīgiem cilvēkiem, kas šai meža stūrī pavada rudens vētras un ziemas klusumu.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriTas [ūdrs] ir.. drosmīgs zvēriņš. Nevarēdams.. izbēgt no suņiem, viņš uzsāk ar tiem niknu cīņu.
- Tas [ūdrs] ir.. drosmīgs zvēriņš. Nevarēdams.. izbēgt no suņiem, viņš uzsāk ar tiem niknu cīņu.
1.2.Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme. Tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
PiemēriDrosmīga doma.
- Drosmīga doma.
- Drosmīga uzstāšanās.
- ..dzejoļos vētras sējas periods ievij drosmīgas, spēka pilnas, skarbas skaņas..
- Mūžam alkst brīves un laimes Cilvēka drosmīgais gars.
Avoti: 2. sējums