drosme
drosme -es, s.; parasti vsk.
1.Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā. Šāds izturēšanās veids.
PiemēriParādīt drosmi.
1.1.Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
Piemēri..Valdim patika arī Baltspārnīša [melnā mušķērāja] izveicība un drosme. Zvirbuļus, zīlītes viņš aizdzina katrā laikā no sava būra, labāk neklājās arī strazdam..
Avoti: 2. sējums