iesūnot
iesūnot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
PiemēriUn reizēm [meitenei] atkal bija citāda valoda: «Cilvēks nedrīkst stāvēt uz vietas. Nedrīkst iesūnot.»
- Un reizēm [meitenei] atkal bija citāda valoda: «Cilvēks nedrīkst stāvēt uz vietas. Nedrīkst iesūnot.»
- «Saki - kāds akmens nospiež sirdi?» - «Nieks par akmeņiem!» Krūtainis atjoko. «Bet sākam iesūnot...»
1.1.parasti divd. formā: iesūnojis Novecojies.
PiemēriAlvinga saceļas pret tiem aizspriedumu, iesūnojušu tradīciju un ierastās dzīves kārtības spokiem, kas valda pār apkārtējo sabiedrību.
- Alvinga saceļas pret tiem aizspriedumu, iesūnojušu tradīciju un ierastās dzīves kārtības spokiem, kas valda pār apkārtējo sabiedrību.
- ..varbūt arī tāpēc [lomi mazāki], ka lietoju par daudz trafaretu un iesūnojušu makšķerēšanas metodiku.
2.parasti 3. pers.; pareti Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
PiemēriIesūnojis akmens.
- Iesūnojis akmens.
Avoti: 3. sējums