iesūrstēties
iesūrstēties parasti 3. pers., -sūrstas, pag. -sūrstējās; refl.
Iesākt sūrstēt. Īsu brīdi sūrstēt.
PiemēriIesūrstas applaucētais pirksts.
- Iesūrstas applaucētais pirksts.
- Iesūrstējās brūce.
- Uz lieveņa viņa paklupa. Iesūrstējās nobrāztais stilbs..
- Ar negaidītu spēku dārd aplausi. Jēkabs sit un jūt, ka viņa cietās delnas iesūrstas.
- pārn. Sirdī izauga smagums un iesūrstējās pašpārmetumi.
Avoti: 3. sējums