iesūnot
iesūnot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
PiemēriUn reizēm [meitenei] atkal bija citāda valoda: «Cilvēks nedrīkst stāvēt uz vietas. Nedrīkst iesūnot.»
1.1.parasti divd. formā: iesūnojis Novecojies.
PiemēriAlvinga saceļas pret tiem aizspriedumu, iesūnojušu tradīciju un ierastās dzīves kārtības spokiem, kas valda pār apkārtējo sabiedrību.
2.parasti 3. pers.; pareti Mazliet, arī vietumis pārklāties ar sūnu. Ieaugt sūnas.
PiemēriIesūnojis akmens.
Avoti: 3. sējums