Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizmānīt
aizmānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. imperf. Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizmānīt suni ar desas gabalu.
Avoti: 1. sējums