aizmanīties
aizmanīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. imperf. Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
PiemēriAgnese izmantoja brīdi, kad galda biedri dzīvi pārrunāja uztraucošo notikumu, un aizmanījās uz garderobi.
- Agnese izmantoja brīdi, kad galda biedri dzīvi pārrunāja uztraucošo notikumu, un aizmanījās uz garderobi.
- Gar pakšķiem slapstīdamies un reizēm, sienai piespiedušies, gaidīdami, kamēr mēness palien zem mākoņa, viņi [zēni] aizmanījās līdz sādžas otram galam.
- Zīmaļa!.. Nav viņas - tiešām nav. Vai tad atkal aizmanījusies kārumos?
Avoti: 1. sējums