starpa
starpa -as, s.
1.Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
PiemēriAkmeņu starpās aug zāle.
- Akmeņu starpās aug zāle.
- Zāģa zobu starpa.
- Burtu starpa.
- ..kaķis.. turpināja ceļu, atkal ielīda pa žoga latiņu starpu un nozuda.
- Priekšnama durvis bija taisītas no trim dēļiem. Dēļu starpas vilkās kā divas melnas auklas no palodās līdz augstajam slieksnim.
- Trijatā laivu izvilkt nav grūti, kad tā smiltīs guļ uz mutes, atklājas, ka dēļu starpām spīd cauri gaisma.
1.1.Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
Piemēri..ugunsdrošā stikla veidnē vai katlā ieliek taukumus, pakausē tos, virsū kārtām liek gaļu, kartupeļus, kāpostus, pa starpām iekaisa sāli, ķimenes, sagrieztus sīpolus..
- ..ugunsdrošā stikla veidnē vai katlā ieliek taukumus, pakausē tos, virsū kārtām liek gaļu, kartupeļus, kāpostus, pa starpām iekaisa sāli, ķimenes, sagrieztus sīpolus..
- ..kartupeļus kad vagoja, skuķim sakārojās iebērt pa starpām magones..
1.2.Vieta, atstarpe (starp divām ķermeņa daļām).
PiemēriZobu starpa.
- Zobu starpa.
- ..uzacu starpā bij ieradušās divas dziļas grumbas.
- Ko īsti šis domā, vērodams divstāvu vasarnīcas, kas visas piederēja privātīpašniekiem? Par kutināšanu ar nazi ribu starpā?
- Rasma.. smēla ar abām saujām ūdeni un ļāva tam tecēt caur pirkstu starpām.
2.lok.: starpā, apst. nozīmē; savienojumā ar apzīmētāju Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
PiemēriSaskaņa ģimenes locekļu starpā.
- Saskaņa ģimenes locekļu starpā.
- Birkenbaums zvejnieku starpā bij pazīstams kā liels stiprinieks un mūžīgs kauslis.
- Rūgst pamazām braucēju starpā kāds pamatīgs tuvības raugs..
- Gailis.. uzturēja kārtību vistu starpā, lasīja kukaiņus, knābāja sēklas, kašņāja zemi..
- Cērpa kundze: Vai tu, zini vēl kādu ģimeni, kuras locekļi dzīvotu savā starpā tikpat saticīgi kā mēs?
Stabili vārdu savienojumiSavā starpā.
- Savā starpā — Savā starpā.
2.1.Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
PiemēriPāris reižu Ieva redzējusi Grauduma grāmatu starpā arī tādas ar diferenciāļu un integrāļu rēķiniem..
- Pāris reižu Ieva redzējusi Grauduma grāmatu starpā arī tādas ar diferenciāļu un integrāļu rēķiniem..
- ..Kāda gudrībai vērtība citu dzīves vērtību starpā?
3.novec. Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī). Arī brīdis.
Piemēri«Nu tad ar dievu!» viņš teica un trausās ratos. - «Brauc, brauc vesels!» vecmāte atteica, Nūja, te taču nemaz nebij tādas starpas, kur man savu balsi iebāzt.
- «Nu tad ar dievu!» viņš teica un trausās ratos. - «Brauc, brauc vesels!» vecmāte atteica, Nūja, te taču nemaz nebij tādas starpas, kur man savu balsi iebāzt.
- Tikai pēc ilgākas laika starpas kāds cits vilnis mūs atkal saveda kopā, bet šoreiz pavisam citādos dzīves apstākļos...
3.1.Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
PiemēriMiera laika vairāk gan viņš [kara invalīds] nebija baudījis kā to starpu no mājā pārnākuma līdz kāzām.
- Miera laika vairāk gan viņš [kara invalīds] nebija baudījis kā to starpu no mājā pārnākuma līdz kāzām.
4.novec. Starpība.
Piemēri«Ūdeni streb vai tādu alu, starpa nekāda.»
- «Ūdeni streb vai tādu alu, starpa nekāda.»
Stabili vārdu savienojumiCita starpā. Mūsu starpā. Pa starpām. Pa starpām, retāk pa starpu. Pa to starpu, arī pa tam.
- Cita starpā — Starp citu.
- Mūsu starpā — Starp mums.
- Pa starpām — Dažās vietās.
- Pa starpām, retāk pa starpu — Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā.
- Pa to starpu, arī pa tamnovec. — Pa to laiku, tikmēr.
- Pašu starpā, arī starp mums — Tā, ka netiek izpausts ārpus noteikta cilvēku kopuma.
- To starpā — Kopuma, grupas sastāvā.
Avoti: 7-2. sējums