starpā
starpā apst.
1.Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
Piemēri«Uz redzēšanos!» aizbraucēji atmāja pretim. Bet starpā bija apputējis, norasojis logs, un viņi nesadzirdējās.
2.Tā, ka traucē, pārtrauc (darbību, norisi u. tml.).
Piemēri«Tā?» Ciemīte iemeta starpā, un jūrniekam, likās, nojuka domu pavediens, jo viņš apklusa.
Stabili vārdu savienojumiIesisties starpā (arī vidū). Krist starpā (arī vidū). Sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū).
Avoti: 7-2. sējums