Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
staroties
staroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
Piemēri..viņš raudzījās zēnā, un piemīlīgas smaida krunciņas starojās gar samiegtajiem plakstiem.
Avoti: 7-2. sējums