Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
starmetis
starmetis -ša, v.
Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai). Prožektors.
PiemēriStarmešu gaismā koki iznira, aizslīdēja un nozuda.
Avoti: 7-2. sējums