starpa
starpa -as, s.
1.Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
PiemēriAkmeņu starpās aug zāle.
1.1.Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
Piemēri..ugunsdrošā stikla veidnē vai katlā ieliek taukumus, pakausē tos, virsū kārtām liek gaļu, kartupeļus, kāpostus, pa starpām iekaisa sāli, ķimenes, sagrieztus sīpolus..
1.2.Vieta, atstarpe (starp divām ķermeņa daļām).
PiemēriZobu starpa.
2.lok.: starpā, apst. nozīmē; savienojumā ar apzīmētāju Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
PiemēriSaskaņa ģimenes locekļu starpā.
Stabili vārdu savienojumiSavā starpā.
2.1.Līdzīgu priekšmetu, parādību kopumā.
PiemēriPāris reižu Ieva redzējusi Grauduma grāmatu starpā arī tādas ar diferenciāļu un integrāļu rēķiniem..
3.novec. Laikposms (parasti kādā darbībā, norisē, stāvoklī). Arī brīdis.
Piemēri«Nu tad ar dievu!» viņš teica un trausās ratos. - «Brauc, brauc vesels!» vecmāte atteica, Nūja, te taču nemaz nebij tādas starpas, kur man savu balsi iebāzt.
3.1.Laikposms (starp divām darbībām, norisēm, diviem stāvokļiem).
PiemēriMiera laika vairāk gan viņš [kara invalīds] nebija baudījis kā to starpu no mājā pārnākuma līdz kāzām.
Stabili vārdu savienojumiCita starpā. Mūsu starpā. Pa starpām. Pa starpām, retāk pa starpu. Pa to starpu, arī pa tam.
Avoti: 7-2. sējums