starot
starot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans.; fiz. Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
PiemēriStarot gamma starus.
1.1.intrans. Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
PiemēriGaisma staro no loga puses.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izplatīt gaismu (par gaismas avotu). Būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
PiemēriUz galda bāli sveces staro.
2.1.Spīdēt, atstarojot gaismu.
PiemēriDilstošs mēness kvēlkvēli staro..
2.2.Būt spilgtam (par krāsu). Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu. Būt tīram.
Piemēri..pienenes staroja ceļmalās kā saulītes..
2.3.Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
Piemēri..jau pa vagona logu pamanīju Zanes mežonīgo galvu priekā starojošām acīm un smejošām vaigu bedrītēm.
3.intrans. Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
PiemēriPliekšāns staroja, Inninā noskatīdamies. Kas tā par brīnišķīgu sievieti!
3.1.Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) — parasti par pozitīvām jūtām.
Piemēri..Vaids, izmisums, šausmas iz sirdīm gaist, Prieks acīs atkal staro.
3.2.Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
PiemēriInas seja staroja priekā, viņas rokas maigi noglaudīja spožā atlasa krokas.
3.3.trans. Spilgti paust (parasti pozitīvas jūtas) — piemēram, par acīm, seju.
PiemēriSeja staro prieku.
Avoti: 7-2. sējums