Paplašinātā meklēšana
Meklējam starot.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (118):
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
- krāsa Ar redzi uztverama (kā virsmas) īpašība, ko rada atstarota gaisma.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēti kosmiskos objektus, izmantojot to izstarotos vai atstarotos radioviļņus.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- Gaismas (biežāk saules) zaķītis Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, (saules) gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (arī zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķēns (biežāk zaķītis) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- Saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) Atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- atspoguļot Atstarot (1).
- reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu. Būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atspulgs Atstarotā gaisma. Gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas). Atspīdums.
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma. Atspulgs.
- dzist Beigt degt, beigt izstarot gaismu.
- atblāzmojums Blāzmas, atstarotās gaismas radīts apgaismojums. Atblāzma.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās). Būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- spoguļoties Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- padzist Dziestot degt vājāk, izstarot vājāku gaismu.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- spožums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo izstarotās gaismas stiprumu attiecībā pret gaismas avota virsmas laukuma vienību.
- reflekss Gaismas atstarojums, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- spoguļreflektors Gaismas reflektors, kurā gaismu atstaro spoguļveida elements. Spoguļatstarotājs.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu. Arī uzliesmot (2).
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem). Īsu brīdi izstarot gaismu.
- iekvēloties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni).
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu). Īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot. Īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma). Iedegt [1].
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu. Ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
- spīdība Īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu.
- palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- nostarot Īsu brīdi starot un pārstāt starot.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- rotāt Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Izplatoties mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) - par gaismu. Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izstaroties Izstarot (2).
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko). Apspīdēt, apgaismot.
- fosforescēt Izstarot (ilgstoši) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
- emitēt Izstarot (piemēram, gaismu), izsviest (piemēram, daļiņas).
- izstrāvot Izstarot (piemēram, gaismu).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
- gaismot Izstarot gaismu.
- spiest Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) - par gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm). Kvēlot.
- degt Izstarot siltumu, gaismu (par siltuma, gaismas avotu).
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu. Būt spožam, spilgtam. Degt, kvēlot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu. Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- rotaļāties Izstarot, arī atstarot ātri mainīgu gaismu.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu. Būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (ja gaismas avots tiek aizsegts vai pārstāj izstarot gaismu). Aptumst.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules, kā degoša, kā sakarsēta) izstarots siltums.
- jāņtārpiņš Mīkstspārņu dzimtas vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu.
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Nogriezt (arī nodzēst, izslēgt) gaismu Panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- Iedegt (arī aizdegt, uzdegt, ieslēgt, iegriezt, uzgriezt) gaismu Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt uguni (arī gaismu) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- Uzgriezt gaismu (arī uguni) Panākt, ka gaismas avots sāk izstarot gaismu.
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, liesmot un izstarot gaismu.
- aizdedzināt Panākt, ka sāk kvēlot, izstarot gaismu.
- hidrolokācija Paņēmieni, ar kuriem nosaka ķermeņa atrašanās vietu ūdenī, izmantojot no ķermeņa atstarotos skaņas signālus.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- Sniega aklums Pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu. Arī izdzist (1).
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu (parasti par elektrisko gaismas avotu).
- izstarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izstarot (3).
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- šķilt Pēkšņi atstarot (mirdzamu) - par acīm.
- kost Pie staroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par jupju, asu audumu, par asiem augiem).
- uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
- uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdegt.
- sadegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, vairākas, daudzas sveces) sāk degt. Ieslēdzot panākt, ka (vairāki, daudzi gaismas ķermeņi) sāk izstarot gaismu.
- Integrālā doza Pilns starojums, ko saņem viss apstarotais objekts
- nopūst Pūšot panākt, ka (kas) pārstāj degt, izstarot gaismu. Pūšot panākt, ka (gaismas avots) nodziest.
- apstaroties Refl. --> apstarot (2). Ļauties starojuma, iedarbībai.
- atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
- izstaroties Refl. --> izstarot (1).
- apstarojums Rezultāts --> apstarot (2).
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2).
- starojums Rezultāts --> starot (2).
- starojums Rezultāts --> starot (3).
- Gaisma nodziest Saka, ja gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu. Apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - par gaismu.
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- spoguļveida Tāds, kam ir spoguļa virsmai, tās atstarotajai gaismai raksturīgas īpašības.
- spilgts Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā samērā stipru kairinājumu.
- spožs Tāds, no kura virsmas atstarotā gaisma izraisa redzes analizatorā stipru kairinājumu.
- atspoguļoties Tikt atstarotam (par gaismas stariem).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- Fiziskās maiņzvaigznes Zvaigznes, kam fizikālu iemeslu dēļ mainās izstarotās enerģijas daudzums.
starot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV