Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meistarojums
meistarojums -a, v.; sar.
Paveikta darbība, rezultāts → meistarot. Priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
Piemēri«..visu tavu meistarojumu [trali] izputinājām..»
Avoti: 5. sējums