staroties
staroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
Piemēri..viņš raudzījās zēnā, un piemīlīgas smaida krunciņas starojās gar samiegtajiem plakstiem.
- ..viņš raudzījās zēnā, un piemīlīgas smaida krunciņas starojās gar samiegtajiem plakstiem.
- pārn. ..te [sarunājoties ar aktrisi] ir kādas labdabīgas dvēseles norises, kas nepārtraukti starojas pār citiem cilvēkiem.
Avoti: 7-2. sējums