starojums
starojums -a, v.
1.fiz. Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
PiemēriElektromagnētiskais starojums.
Stabili vārdu savienojumiJonizējošais starojums. Kodola starojums.
2.Rezultāts → starot2.
PiemēriVēlāk [logā redzama] sveces šaudīgā liesma, bet pēc daudziem, daudziem gadiem - zaļās petrolejas lampas rāmais, gaišais starojums.
3.Rezultāts → starot3.
PiemēriViņi abi bija teātra vadošie mākslinieki, uz kuriem balstījās repertuārs un kuru personības starojums lielā mērā noteica teātra īpatno pievilcību.
Avoti: 7-2. sējums