meistarot
meistarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
PiemēriOsis [Bramanim] pa prātam nevarēja uztaisīt [izkapts kātu], viņš vienmēr meistaroja pats, lai "gan cirvis un kalts nebij viņa darba rīki.
- Osis [Bramanim] pa prātam nevarēja uztaisīt [izkapts kātu], viņš vienmēr meistaroja pats, lai "gan cirvis un kalts nebij viņa darba rīki.
- ..drēbju un sevišķi apavu [kara laikā] trūkst. Tāpēc Jankas tēvs pasācis meistarot koka klikatas..
- Paulis.. sāk meistarot vecu vējlukturi.
- pārn. ..arī viņš pats šo to meistaroja dzejā, jo viņam patika atstāt pa pantiņam audzēkņu albumos.
Avoti: 5. sējums