spoguļoties
spoguļoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
PiemēriNē, spogulī raudzīties nebija vērts, un viņa spoguļojās pēc iespējas retāk.
2.Būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma. Tikt atstarotam (par gaismu).
PiemēriSalapojošie koki, liekdamies pāri krastam, spoguļojās pilsētas kanālā, un ūdens izskatījās pavisam zaļš no atspoguļotiem priekšmetiem.
2.1.pārn. Izpausties (parasti acīs, sejā) — par psihisku stāvokli.
Piemēri..acis spridzīgi centušās notvert meitenes skatienu, tajās sprēgājušas neatkarības dzirkstis un spoguļojušās nāves šausmas.
Avoti: 7-2. sējums