splīnēties
splīnēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; reti
Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam. Kļūt, arī būt īgnam, sapīkušām.
PiemēriViktorija brēkāja, splīnējās. Nedrīkstēja klusēt, nedrīkstēja saņemt to [sievu] kā derīgu mantu. Lai kāda mīla, acīm vajadzēja būt vaļā..
Avoti: 7-2. sējums