atmiekšķēt
atmiekšķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju, retāk
atmiekšēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
PiemēriAtmiekšķēt ūdenī putraimus.
1.1.Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) — parasti par lietu.
Piemēri..lietus tā atmiekšķējis ceļu, ka par braukšanu nav ko domāt.
1.2.pārn. Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
PiemēriViņa zināja, ka šampanietis atmiekšķēs Cepli, tomēr negaidīja, ka tas tik ātri notiks.
2.trans. Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
Piemēri..[medicīnas māsa] atmiekšķēja ievainojumam piekaltušo pārsēju.
Avoti: 1. sējums