uzstādīt
uzstādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzstādīt uz trūdzemes kaudzes ķirbjus.
2.Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā. Arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
PiemēriZinātnieka vecvecāku dēstītā augļu dārza vidū jēkabpilieši paredzējuši uzstādīt piemiņas akmeni..
2.1.Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
PiemēriUzstādītie priekšmeti ir balti, un katram skolēnam tie jāglezno tādā krāsā, kādā viņš to vēlas.
3.Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
PiemēriKapteinis Klāvs dod rīkojumu uz tralera klāja uzstādīt ugunsdzēšanas rokas sūkni.
4.nevēl. Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru). Uzdot (jautājumu).
Piemēri«Atvainojiet, nekāda skandāla nebija. Mēs tikai uzstādījām savas prasības.»
4.1.Noteikt (diagnozi).
Stabili vārdu savienojumiUzstādīt pirmrekordu. Uzstādīt rekordu.
Avoti: 8. sējums