pamudināt
pamudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara.
PiemēriAr rokas mājienu pamudināt kādu apsēsties.
- Ar rokas mājienu pamudināt kādu apsēsties.
- Ar savu rosību pamudināt citus strādāt enerģiskāk.
- Es sāku stomīties, bet viņa mani pamudināja: «Nekavējies! Ka neaizbrauc par vēlu.»
- ..muižas mežā apkārtējie vaļinieki un saimnieki lauza sausos kokus un nesa uz muguras mājā...vecais mežsargs pat vienu otru pamudināja mežu patīrīt.
- ..barons bija domājis kādu šaubīgāku piedabūt, lai tas ar savu priekšzīmi pamudinātu arī citus.
1.1.Būt par cēloni (kāda) darbībai.
PiemēriVēlēšanās jo drīzāk iesaistīties latviešu kultūras dzīvē.. Jāni Rozentālu pamudināja.. iestāties par koristu Rīgas Latviešu biedrības teātrī.
- Vēlēšanās jo drīzāk iesaistīties latviešu kultūras dzīvē.. Jāni Rozentālu pamudināja.. iestāties par koristu Rīgas Latviešu biedrības teātrī.
- ..pagātnes [Spānijas pilsoņkara] mācība Antonu pamudināja būt modram un nepadoties provokācijām.
- ..pietrūkos kājās un paklanījos, taču nekādas atbildes nebija. Tas pamudināja vērīgāk palūkoties ienācējā.
Avoti: 6-1. sējums