Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
cepināt
cepināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
PiemēriCepināt gaļu uz iesma.
  • Cepināt gaļu uz iesma.
  • ..gaidītāji palika pie ugunskura, cepināja kartupeļus, sildīja rokas un sprieda.
2.parasti 3. pers. Ļoti spēcīgi sildīt, karsēt (par sauli).
PiemēriPret pusdienu to [suni] sāk cepināt saule, mocīt mušas un slāpes.
  • Pret pusdienu to [suni] sāk cepināt saule, mocīt mušas un slāpes.
  • Jūlijā vasaras saule viskarstāk cepina ielas, liedama savu svelmi pāri mūra namiem.
2.1.intrans.
Piemēri..dienvidu saule pamatīgi cepina, un tikai koku ēnā iespējams atrast veldzi.
  • ..dienvidu saule pamatīgi cepina, un tikai koku ēnā iespējams atrast veldzi.
  • Karsts ne vien ārā, uz ielas, tīrumā, kur jau divas nedēļas no vietas nepārtraukti cepina saule, bet arī šeit, pavēnī, zem jumta.
Avoti: 2. sējums