Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apjumt
apjumt -jumju, -jum, -jumj, pag. -jūmu, arī -jumu; trans.
1.Pārklāt (ko) ar jumtu.
PiemēriApjumt ēku.
  • Apjumt ēku.
  • Apjumt šķūni.
  • Apjumt māju ar šīferi.
  • Netālu no augļu dārza sētas piemalā maza būdiņa, apjumta ar biezu niedru klāju.
  • Tieši pie pašas Jelgavas pilsētas robežas ieraudzīju otru jaunbūvi. Tā jau bija daļēji apjumta.
2.Izveidot (jumtu).
PiemēriCitreiz viņš [amatnieks] šur tur apjūma arī kādu salmu jumtu.
  • Citreiz viņš [amatnieks] šur tur apjūma arī kādu salmu jumtu.
Avoti: 1. sējums