nolaizīt
nolaizīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
Piemēri..viņš.. pēc katra teikuma ar mēli nolaiza lūpas.
- ..viņš.. pēc katra teikuma ar mēli nolaiza lūpas.
- Suns Riksis nolaizīja viņas roku.
- Liene, zemē nometusies, glāstīja raibaļas valgo purnu, bet tā neizlaida aso mēli, lai nolaizītu kopējas roku.
- sal. Mārtiņš slepus paglūnēja uz Andri, īsts sprukstiņš! Mati kā nolaizīti.
2.Laizot noēst (virskārtu).
PiemēriNolaizīt kūkai garnējumu.
- Nolaizīt kūkai garnējumu.
2.1.Laizot notīrīt.
PiemēriNolaizīt karoti.
- Nolaizīt karoti.
- Nolaizīt pirkstu.
- Kaķis nolaiza ķepu.
- pārn. Viena vienīga sīka putu mēle bez trokšņa nolaiza pēdas aiz viņiem.
- pārn. ..automobilis raiti ripoja aizvien tālāk pa lietus nolaizīto asfaltu, kas skaisti vizēja aiz vējstikla..
- pārn. Puteņa nolaizīts ledus, Puteņa saberzts sniegs.
3.sar.; niev. Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
PiemēriTas bija švītīgs zellis labi pašūtā pelēkā uzvalkā, ar celiņu pa vidu gludi nolaizītiem matiem.
- Tas bija švītīgs zellis labi pašūtā pelēkā uzvalkā, ar celiņu pa vidu gludi nolaizītiem matiem.
- Zem pavāra cepures viņam bija nolaizīta frizūra ar nevainojamu matu celiņa švīku pa vidu..
- Pa tiesas istabas durvīm pabāžas skrīvera gludi nolaizītā galva.
3.1.divd. formā: nolaizīts Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati. Tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
PiemēriGludi nolaizītam konsulāta darbiniekam viņi paskaidroja, ka ieradušies no Stokholmas un vēlas satikt konsulu.
- Gludi nolaizītam konsulāta darbiniekam viņi paskaidroja, ka ieradušies no Stokholmas un vēlas satikt konsulu.
Avoti: 5. sējums