melnmatis
melnmatis -ta, v.
melnmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
PiemēriDaudzi mira ar skaļiem, spilgtiem kliedzieniem, kā tas melnmatis vakar pie Lamijetas.
- Daudzi mira ar skaļiem, spilgtiem kliedzieniem, kā tas melnmatis vakar pie Lamijetas.
- «Ja tu būtu melnmate un valkātu violetas krāsas tērpus, es sacītu: tu esi velnišķīga, dēmoniska sieviete.»
- Kur tu esi šai nedienā, melnmate milices tērpā..
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
Piemēri«Es atbraucu no Dņeprodzeržinskas apgabala..,» stāstīja melnmatis puisis..
- «Es atbraucu no Dņeprodzeržinskas apgabala..,» stāstīja melnmatis puisis..
- Tā laika skatītāju atmiņā spilgti iespiedusies melnmate Glafira G. Fjodorova lugā «Ceļi un gaitas».
Avoti: 5. sējums