Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
melnmatis
melnmatis -ta, v.
melnmate -es, dsk. ģen. -tu, s.
1.Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
PiemēriDaudzi mira ar skaļiem, spilgtiem kliedzieniem, kā tas melnmatis vakar pie Lamijetas.
1.1.Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
Piemēri«Es atbraucu no Dņeprodzeržinskas apgabala..,» stāstīja melnmatis puisis..
Avoti: 5. sējums