valkīra
valkīra -as, s.; mit.
Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
PiemēriMāksliniecei raksturīgs liels spožums dziedājumos, īpaši nepārspējams šīs partijas plašā balss apjoma augšējos reģistros, slavenajos valkīru saucienos..
- Māksliniecei raksturīgs liels spožums dziedājumos, īpaši nepārspējams šīs partijas plašā balss apjoma augšējos reģistros, slavenajos valkīru saucienos..
- ..Boringera kundze peldēja cauri pūlim svinīgi garā zelta brokāta viesību tērpā, atgādinādama bruņotu valkīru..
Avoti: 8. sējums