Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
inertums
inertums -a, v.; parasti vsk.
1.fiz. Vispārināta īpašība → inerts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriĶermeņa inertums.
2.Vispārināta īpašība → inerts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēka inertums.
Avoti: 3. sējums