nokārtot
nokārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Kārtot un pabeigt kārtot (piemēram, darījumu, pasākumu).
PiemēriŽoržs Pīrsons: Viņa bij atbraukusi nokārtot kaut kādas mantojuma darīšanas.
- Žoržs Pīrsons: Viņa bij atbraukusi nokārtot kaut kādas mantojuma darīšanas.
- ..Virza saziņā ar muižas trim mežsargiem rītdienai [medībām] visu bija nokārtojis; dzinēji bija salūkoti un paziņoti, dzenamie masti izraudzīti..
- «Mēs, bocman, atnācām vecu parādu nokārtot»..
Stabili vārdu savienojumiNokārtot parādu.
- Nokārtot parādu — Atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
1.1.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
PiemēriPagasta turpmākā dzīve šķita.. nokārtojama..
- Pagasta turpmākā dzīve šķita.. nokārtojama..
- Ritai gan labi - viņas nākotne nokārtota, un nav vairs jālauza galva.
1.2.Izveidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriKlusītēm nokārtoju dokumentus tehnikumā, aizsūtīju tos uz Maskavu..
- Klusītēm nokārtoju dokumentus tehnikumā, aizsūtīju tos uz Maskavu..
- Kamēr nokārtoja Elgas dokumentus, tā pamazām iepazinās ar Kultūras nama darbu..
- «Kuģis jau sagatavots, gaida Liepājas ostā,» inspektors turpināja. «Ja jūs, Līdak, piekrītat, tad atliek vienīgi nokārtot formalitātes ar skolu un braukt prom.»
Stabili vārdu savienojumiNokārtot formalitātes.
- Nokārtot formalitātes — Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
2.Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
PiemēriAnsis Zars nupat kā nokārtoja savu pēdējo valsts eksāmenu.
- Ansis Zars nupat kā nokārtoja savu pēdējo valsts eksāmenu.
2.1.savienojumā ar mācību priekšmeta nosaukumu; sar. Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
PiemēriNokārties fiziku.
- Nokārties fiziku.
Avoti: 5. sējums