tuvinieks
tuvinieks -a, v.
tuviniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
PiemēriRūpēties par saviem tuviniekiem.
- Rūpēties par saviem tuviniekiem.
- Es tā klusībā domāju par sevi: «Tev nav bijis neviena tuvinieka. Māte tev pavisam mazai nomira, un tēvs bij krogus dzērājs. Pa svešiem ļaudīm tu esi gājusi kā grasis no rokas rokā..»
- Dienas iet, un Eduardam Veidenbaumam ir modusies savāda alka, gluži kā izsalkums, runāt ar saviem tuviniekiem - ar brāli, ar māti, ar māsām.
- pārn. Uguns spraksti bija tikpat kā labvakara vārdi viņas tuviniekiem - glītajam divdurvju skapim, ar dārgo segu pārklātajai tahtai, jaunajai, spožajai sekcijai..
Avoti: 8. sējums