rēpuļains
rēpuļains -ais; s. -a, -ā
rēpuļaini apst.
repuļains -ais; s. -a, -ā
repuļaini apst.
1.Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
Piemēri..vecs, nokaltis koks rēpuļainu mizu, liekas, ozols..
- ..vecs, nokaltis koks rēpuļainu mizu, liekas, ozols..
- ..sirmi, rēpuļaini bērzi stāvēja zemu nokārtām zaru pīnēm..
- ..celītes malā ošu rēpuļainie stumbri un vēl tālāk vecas ābeles.
1.1.Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām). Raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
PiemēriVēsa rēpuļaina roka glauda Roberta pieri.
- Vēsa rēpuļaina roka glauda Roberta pieri.
- Es nu sāku uzmanīgāk novērot skolniekus un ieraudzīju, ka daudziem pirksti tādi rēpuļaini. Kā redzams, kašķis bija vairākiem, tikai vieglākā veidā nekā man.
- pārn. Snieg. ..baltums krājas uz ābeļu rēpuļainajām plaukstām..
1.2.Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriRēpuļains apmetums.
- Rēpuļains apmetums.
- Neglīti bija viņa darinātie māla trauki. Ķeburaini un rēpuļaini, bez mirdzuma..
- Čokurā tad dieviņš zemi rāva, - Cēlās kalni, lejas, gravas, jūras, Rēpuļaina tapa gludā zeme.
Avoti: 6-2. sējums