Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rēpuļains
rēpuļains -ais; s. -a, -ā
rēpuļaini apst.
repuļains -ais; s. -a, -ā
repuļaini apst.
1.Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu). Tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to daļām).
Piemēri..vecs, nokaltis koks rēpuļainu mizu, liekas, ozols..
1.1.Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām). Raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
PiemēriVēsa rēpuļaina roka glauda Roberta pieri.
1.2.Tāds, kam ir raupja, nelīdzena virsma (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
PiemēriRēpuļains apmetums.
Avoti: 6-2. sējums