Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vērbaļķis
vērbaļķis -ķa, v.
Griestu sija.
PiemēriApkvēpuši pirts vērbaļķi.
  • Apkvēpuši pirts vērbaļķi.
  • Vēlā rudenī māte.. pārveda pie griestiem pakaramu lampu ar cilindru. Naglas iedzina vērbaļķos divās vietās - virs ēdamā galda un pašā istabas vidū.
  • Nonākusi šķūnī, Alise augstu pacēla lukturi, lai saskatītu vērbaļķi. Stiprs un neizkustināms tas sniedzās no vienas paspārnes līdz otrai.
  • Viņa acis nekustīgi raugās griestos, tanī vietā, kur dēļi pienagloti vērbaļķim.
Avoti: 8. sējums