verdze
verdze -es, dsk. ģen. -džu, s.; apv.
Gara rinda. Liels bars, daudzums.
PiemēriKad Līduma sievas kaps jau pildījās ar smiltīm, pie kapsētas pieturēja gara verdze bērinieku.
- Kad Līduma sievas kaps jau pildījās ar smiltīm, pie kapsētas pieturēja gara verdze bērinieku.
- Govis iet verdzē.
- Netālajā laukā tekalēja strazdu verdze. Kad strazdi tā salasās baru barumis [baros], tad tā ir zīme, ka vasara iet uz galu.
Avoti: 8. sējums