verdošs
verdošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → virt.
2.Tāds, kas vārās (par šķidrumu, šķidru vai stigru masu u. tml.).
PiemēriVerdošs piens.
Stabili vārdu savienojumiKā ar verdošu (arī aukstu, karstu) ūdeni apliet.
2.1.Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
Piemēri..pavārs jeb koks, kā viņu uz kuģa sauca, nolika uz trauku skapīša verdošu kafijas katlu..
2.2.pārn. Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (par jūtām, emocijām).
PiemēriEdvarts (mierīgi, bet pilns verdošu dusmu): Mierā, mierā, tev, ne tik dikti! Un necilā tās rokas tā...
Avoti: 8. sējums