Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mandrils
mandrils -a, v.
Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
Avoti: 5. sējums