Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vēmekļi
vēmekļi -u, v.; tikai dsk.
Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
PiemēriGrūti gremojamas, zemas kvalitātes vai slimniekam neparastas uzturvielas vēmekļos palīdz noskaidrot vemšanas cēloni.
  • Grūti gremojamas, zemas kvalitātes vai slimniekam neparastas uzturvielas vēmekļos palīdz noskaidrot vemšanas cēloni.
  • Asiņošanu no kuņģa novēro kuņģa čūlas vai audzēja gadījumos, arī pēc kuņģa traumas. Sākas vemšana, vēmekļu masa ir tumšsarkanā krāsā vai arī tajā ir asins recekļi.
  • «Savus vēmekļus tīriet paši!»
Stabili vārdu savienojumiRaganu vēmekļi (arī spļaudekļi, siekalas).
Avoti: 8. sējums