Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veļi
-u, vsk. velis, -ļa, v.; mit.; poēt.
Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
PiemēriPie dzīvajiem tad sērst nāk mīļie veļi, Šķiet tuvais tāls un tāls, kas bijis klāt..
Stabili vārdu savienojumiAiziet veļos. Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā.
Avoti: