Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veļa
veļa -as, s.; parasti vsk.
Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa. No auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
PiemēriMiesas veļa.
Stabili vārdu savienojumiNetīru veļu (iz)mazgāt.
Avoti: 8. sējums