vemt
vemt vemju, vem, vemj, pag. vēmu; intrans.
1.Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām, nepatvaļīgām kustībām.
PiemēriEs dzēru, cik vien varēju, un acumirklī izvēmu laukā. Tad dzēru atkal un vēmu no jauna.
1.1.trans.
PiemēriVemt sarecējušas asinis.
Stabili vārdu savienojumiVemt uguni.
Avoti: 8. sējums